IGAUNIJA – 200 GADI SPA KULTŪRAS

IGAUNIJA – 200 GADI SPA KULTŪRAS

Igaunijā spa tradīciju vēsture ir jau vairākus gadsimtus ilga. Viens no iemesliem spa kūrortu attīstībai ir vietējās izcelsmes dūņas, kuru terapeitiskās īpašības ir plaši pazīstamas. Pērnava (Pärnu), Hāpsalu (Haapsalu), Kuresāre (Kuressaare) un Narva-Jēsū (Narva-Jõesuu) ir bijušas moderni kūrorti jau kopš 19. gadsimta 20. gadiem, un arī Verskas (Värska), Kubijas (Kubija), Pihajerves (Pühajärve), Toilas (Toila), Vīmsi (Viimsi) un, protams, Tallinas (Tallinn) lepnums ir lieliskas spa vietas.

IGAUNIJAS MEDICĪNAS SPA – LIELISKA IESPĒJA ATPŪTU APVIENOT AR VESELĪBAS UN LABSAJŪTAS UZLABOŠANU

Spa popularitāte ir Igaunijas attīstītā veselības tūrisma rādītājs. Mūsdienu nemierīgajā dzīves ritmā viena no iespējām saglabāt veselību ir nodrošināt atsvaidzinošu pauzi. Augstas kvalitātes ārstēšana un terapija palīdzēs gūt maksimāli daudz no atrašanās jebkurā spa kūrortā.

IGAUNIJAS MEDICĪNAS SPA – VAIRĀK PAR SKAISTUMKOPŠANU – UZLABO DZĪVES KVALITĀTI UN VAIRO LABSAJŪTU AR BAUDU RŪPĒJOTIES PAR VESELĪBU

2008. gadā tika pabeigta medicīnisko spa viesnīcu kvalitātes sistēmas izveide, un pirmās terapeitiskās spa veiksmīgi nokārtoja akreditāciju. Šī sistēma tika radīta, lai informētu klientus par konkrētajā vietā pieejamo pakalpojumu klāstu un šo pakalpojumu būtību.Tas, ka pakalpojumi atbilda sistēmas prasībām, kā arī šīs atbilstības augstais novērtējums ir kvalitātes apliecinājums; šī informācija ir labs orientieris viesim, apmeklējot Igaunijas spa vietas.

Līdz šim mūsu valsts dažādajām spa ir piešķirts šāds novērtējums: četrzvaigžņu medicīniskās spa statusu ir saņēmusi „Tallinn Viimsi Spa Hotel”, trīs zvaigznes izpelnījušies „Tervis Medical Spa Hotel”, „Viiking Spa Hotel” un „Estonia Medical Spa Hotel” Pērnavā, „Fra Mare Thalasso Spa” un „Spa Hotel Laine” Hāpsalu, „Toila Spa Hotel” un „Värska Resort & Water Park”.

Arī labsajūtas spa novērtēšanai ir izstrādāta kvalitātes sistēma, pamatojoties uz to, cerams, jau tuvākajā laikā tiks sertificēta daļa šo vietu.

  • 1796

    Pirmā peldiestāde

    Meri ja supelasutused Kadriorus (fragment), EKM j 190:149 G 2272, Eesti Kunstimuuseum, http://www.muis.ee/museaalview/1484758

    Viena no pirmajām zināmajām Igaunijas peldiestādēm bija Viimsi muižā strādājusī Carlsbad, kurā bija arī restorāns un viesu nams. Pēc Carlsbad sāka atklāt aizvien jaunus līdzīgus centrus. 1798. gadā Löwenruh (Roosna) vasaras muižā darbību uzsāka izpriecu iestāde ar balles zāli, ķegļu celiņu, šautuvi, konditoreju un restorānu, apmeklētāju piesaistīšanai tika izveidotas arī trīs vannas istabas ar ģērbtuvēm. 1812. g. līdzīgs komplekss tika atklāts arī Wittenhof vasaras muižā. 1813. gadā peldiestādi, kas koncentrējās uz saldūdens vannām, Tallinas vecpilsētā atklāja toreizējais rātskungs Johann Andreas Wetterstrand, Kadrioru pludmalē – policijas komisārs Benedikt Georg Witte un Mustjõe vasaras muižā – dr. Samuel Reinhold Winkler. 1815. g. viņiem pievienojās Tallinas miesnieka Johann Krausp uzbūvētā peldiestāde Suur Rannavärav tuvumā.

  • 1813

    Pirmais jūras kūrorts

    Tallinn, Pirita, grupp suvitajad rannaliivas., TLM F 5638, Tallinna Linnamuuseum, http://www.muis.ee/museaalview/2162787

    Cik zināms, pirmais jūras kūrorts Igaunijā darbību uzsāka 1813. gadā Tallinas tuvumā, Kadrioru. Ķeizariskajai ģimenei piederējušais pils komplekss un parks, Benedikt Georg Witte peldiestāde, viesu nams, zirgu stallis un peldmājas jūras krastā veidoja kopumu, kurš kļuva par pirmā jūras kūrorta Krievijas impērijā sākumu. Apmeklētājiem piedāvāja siltas un aukstas jūras ūdens peldes, arī jūras ūdens vannas ar dažādiem dziednieciskajiem augiem. Nākamajās desmitgadēs Kadrioru izveidojās par krievu elites modes kūrortu, kuru 1832.gadā apmeklēja arī Nikolaja I trīs meitas.

  • 1824

    Sāmsalā pirmā dūņu iestāde

    Kuressaare, linna supelasutus, ERM Fk 2805:10, Eesti Rahva Muuseum, http://www.muis.ee/museaalview/564126

    19. gadsimta sākumā kāds uzņēmīgs Sāmsalas (Saaremaa) zemnieks savā pirtī piedāvāja dūņu vannas par naudu. Iedvesmojoties no tā, vietējais muižnieks uzbūvēja Rootsiküla dūņu iestādi ar sešām vannas istabām. Pirmie ciemiņi ieradās no Baltijas guberņas un Pēterburgas. Labie ārstēšanas rezultāti radīja interesi, un ķeizariskā Livonijas veselības aprūpes pārvalde organizēja Sāmsalas jūras dūņu klīniskos pētījumus. Rootsiküla dūņu iestāde strādāja līdz 1836. gadam, savukārt vietējās sētās jūras dūņu vannas interesentiem tika piedāvātas visu 19. gadsimtu.

  • 1825

    Hāpsalu kūrorta dzimšana

    Haapsalu Suur Promenaad. Postkaart. Jaan Moik’i erakogu.

    Par Hāpsalu kūrorta dzimšanas gadu uzskata 1825.g, kad darbu uzsāka grāfa Magnus de la Gardie uzbūvētā pirmā peldiestāde – dūņu dziedniecības iestāde. Šī nozīmīgā notikuma „vaininieks” galvenokārt bija ārsts Carl Abraham Hunnius, kuram bija patiesa interese par vietējo dūņu dziednieciskajām īpašībām. Viņa profesionālā kaisme un mērķtiecība radīja priekšnoteikumus rezultatīvas dūņu dziedniecības praktizēšanai. 1830. g. vasaras sezonā Hāpsalu kūrortā atpūtās jau 260 vasarnieku. Šajā pašā gadā sākās arī Hāpsalu promenādes celtniecība.

  • 1838

    Pērnavas kūrorta dzimšana

    1837. gada rudenī Pērnavas maģistrātā tika iesniegts lūgumraksts peldiestādes būvniecībai. 1838. gada 28. jūnijā peldiestāde uzņēma pirmos viesus. Vasarā tika piedāvātas siltas jūras ūdens vannas un “aukstas” jūras peldes iespējas, savukārt ziemā peldiestāde strādāja kā sauna.

     

  • 1840

    Kuresāres kūrorta dzimšana

    Grupp turiste kõlakoja ees , SM F 3761:904 F, Saaremaa Muuseum, http://www.muis.ee/museaalview/1563021

    1840. gada vasarā durvis vēra Weise dūņu dziedniecības iestāde – maza koka ēka ar salmu jumtu – un Kuresāre kļuva par Igaunijas ceturto kūrortpilsētu.

  • 1845

    Hāpsalu – Pēterburgas kuģu satiksme

    Fotopostkaart. Suur grupp inimesi (kontserdipublik?) Haapsalu pargis, HKM Fp 815:108 F 3364, Hiiumaa Muuseum, http://www.muis.ee/museaalview/1841644

    1845. gadā tika uzsākta regulāra tvaikoņu satiksme starp Hāpsalu un Pēterburgu. Līdz ar to strauji auga arī Hāpsalu atpazīstamība, un pilsēta kļuva par ķeizariskās ģimenes iecienītāko vasaras pavadīšanas un veselības atgūšanas vietu Igaunijā. Laikā no 1845. līdz 1846. gadam muižnieks Adam Theodor Andreas von Ungern- Strenberg uzbūvēja Hāpsalu augstākajai sabiedrībai paredzētu dūņu dziedniecības iestādi ar modernu iekārtojumu.

  • 1876

    Kuresāres kūrorta attīstība

    Kuressaare laht, esiplaanil pirjekad, SM F 3761:995 F, Saaremaa Muuseum, http://www.muis.ee/museaalview/1610961

    1876. gadā durvis vēra Kuresāres reprezentablākā, dr. Mierzejevski vadībā uzbūvētā Roomassaare dūņu dziedniecības iestāde. 1883. gadā tai pievienojās dūņu dziedniecības iestāde ar 36 vannas istabām. Apgriezienus uzņēma arī pilsētas labiekārtošana un dažādu celtņu būvēšana, ņemot vērā atpūtnieku vajadzības.

  • 1876

    Narva-Jõesuu pirmā ūdens dziedniecības iestāde

    1876. gadā tika uzbūvēta arī Narva-Jõesuu vasarnīcu rajona ūdens dziedniecības iestāde. Narva-Jõesuu, kas oficiālu kūrorta statusu ieguva 1894. g., izveidojās par jauno Pēterburgas inteliģences iecienītāko vasaras pavadīšanas vietu – „Pēterburgu miniatūrā“, „Baltijas jūras pērli“ – kurā apgrozījās Pēterburgas un citu Krievijas pilsētu augstākā sabiedrība.

  • 1890

    Krievijas ķeizariskais kūrorts Pērnava

    1890. gadā Pērnavā darbu uzsāka jauna, moderna peldiestāde, vienlaicīgi Pērnava tika ierakstīta arī Krievijas ķeizarisko kūrortu sarakstā. Oficiālā atzinība veicināja kūrorta attīstību – tika plānoti jauni bulvāri, paplašināja piejūras parka zonu, būvēja lapenes, sporta laukumus, velodromu ar tenisa laukumiem, bērnu rotaļlaukumus, tika arī plānota reprezentablu savrupnamu zona. Vasaras dzīve aizvien vairāk koncentrējās Rannapark un zonās ap to.

  • 1902

    Narva-Jõesuu attīstība

    1902. gadā paplašinājās arī Narva-Jõesuu kūrorta pilsēta, durvis vēra vēl viena ūdens dziedniecības iestāde. 1909. gadā darbību uzsāka arī sanatorija. Kā galvenos dziedniecības līdzekļus Narva-Jõesuu ūdens dziedniecības iestādēs izmantoja saldūdens, priežu ekstrakta, dūņu, sēra, ogļskābās un arī tvaika vannas, arī dušas, masāžu, elektroārstēšanu utt.

  • 1922

    AS Eesti Reisibüroo

    1922. gadā nodibinātais „A/s. Eesti Reisbüroo“ lielā mērā veicināja „Igaunijas kā tūrisma zemes prezentēšanu ārvalstīs“. 1920. un 1930. gados īpaša uzmanība tika pievērsta kaimiņvalstu iepazīstināšanai ar Igauniju. Reklāmas akciju ietvaros, izmantojot Igaunijas vēstniecības un konsulātus, ceļojumu birojus, kuģu līnijas, tika izplatīti plakāti un brošūras igauņu, somu, zviedru, vācu u.c. valodās. Pērnava, Hāpsalu un Kuresāre īstenoja arī efektīvu reklāmas kampaņu Stokholmā un Helsinkos iznākošajos laikrakstos. Īpaši aktīva darbība bija Zviedrijas virzienā. Kopš 1923. gada tiem, kuri Igaunijā ieradās ar vasaras atvaļinājuma mērķi, iebraukšanas vīza tika izsniegta ar vienkāršotiem nosacījumiem.

    Jau 1920. gadu sākumā no tuvējām ārzemēm pienāca pirmie pieprasījumi par vasaras pavadīšanas un ārstēšanās iespējām Igaunijā un ieradās arī pirmie atpūtnieki, galvenokārt no Somijas un parējās Skandināvijas.

  • 1922

    Jauna sanatorija Hāpsalu

    Haapsalu kuursaal. Foto. Jaan Moik’i erakogu.

    1922. gada vasarā ar Igaunijas Sarkanā Krusta līdzdalību tika atvēra ģenerāļa Laidonera vārdā nosauktā invalīdu sanatorija Hāpsalu. No dūņu un peldiestādēm ārstēšanas pakalpojumus piedāvāja arī pilsētas peldmāja ar 18 vannas istabām un ar 32 vannas istabām Dr. Arronet un Krusenstiern dūņu un peldiestāde, kā arī Weltz ortopēdijas un masāžas institūts.

  • 1923

    Skandalozas kopējās pludmales

    Suvepäev Pirita rannas: suplejad meres, jalutajad, puhkajad lamamistoolidel ja liival, rannakohvik., TLM F 10229:119, Tallinna Linnamuuseum, http://www.muis.ee/museaalview/1190709

    1920. gadu sākumā Igaunijā ienāca eiropeiskā pludmaļu kultūra – kopējas pludmales, sauļošanās un sportiski aktīvas sabiedriskas pludmales atpūtas mode. Pirmā kopējā pludmale tika atklāta 1923. gadā Tallinai tuvajā Piritā, nākamā – 1924. gadā Pērnavā. Tas “senajās tradīcijās dzīvojošo kūrortpilsētu” sabiedrībā sākumā radīja daudz polemikas, dažkārt arī izlēmīgu pretestību. Kuresārē vēl 1930. gadu sākumā gan ģērbtuves, gan peldēšanās laiki bija atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Vīriešu un sieviešu kopīga peldēšanās tur sākās tikai 1932. gadā.

  • 1939

    II Pasaules kara ietekme

    Kūrorti optimistiski un cerīgi plānoja jaunos vasaras zonas attīstības virzienus, taču 1939. gada septembra beigās Padomju Savienības Igaunijas Republikai uzspiestais savstarpējās palīdzības līgums, novembra beigās Padomju Savienības uzsāktā militārā darbība pret Somiju un ar to saistītie ārpolitikas un iekšpolitikas notikumi uz gadiem pārtrauca plaukstošo kūrortu attīstību.

     

  • 1940

    Lieli pārkārtojumi

    1940. gada jūnijā pie varas nonākusī tautvaldība izraisīja lielas izmaiņas. Lielākā daļa kūrorta mantas tika nacionalizēta, un dziedniecības un atpūtas iestāžu darba organizācija, administrēšana un apsaimniekošana pārgāja valsts iestāžu pakļautībā. Pārkārtojumi kūrorta saimniecībā sevī nesa jaunu ideoloģijas, dzīves stila un vērtību propagandas vēstījumu. Pēc jūnija apvērsuma nekavējoties tika uzsākti sagatavošanās darbi strādnieku atpūtas nama atklāšanai uz Pērnavas Rannahotell bāzes. 7. jūlijā tur ieradās pirmie viesi no Tallinas, Narvas, Tartu, Viljandi un arī citām Igaunijas vietām. Pavisam gandrīz 110 darba veterāni – „rūpnīcu un darbnīcu varoņi tulznainām rokām, kuri, pateicoties valdības rīkojumam, pirmo reizi dzīvē var izbaudīt atvaļinājumu un ārstēšanu.“ 

  • 1942

    Karavīru kūrorts

    Laikā no 1942. līdz 1944. gadam Pērnavas kūrorts veselības atgūšanu piedāvāja galvenokārt tiem, kuri bija ieradušies atvaļinājumā un ārstēties tieši no frontes, taču iespēju robežās arī civiliedzīvotājiem ierobežotā daudzumā.

  • 1943

    Hāpsalu atkal ver durvis

    Haapsalu jahtklubi. Postkaart. Jaan Moik’i erakogu.

    1943. gada vasarā darbību atkal uzsāka Hāpsalu dūņu dziedniecības iestāde. „Strādnieki un bērni – viņi ir šodienas Hāpsalu pilntiesīgie „vasarnieki“, kuriem kūrorts ar prieku ver durvis“, rakstīja vietējais laikraksts Lääne Sõna.

Source / texts author: Tiit Kask © 2012-2013

Igaunija – 200 gadi spa kultūras

Pārlūkot Spas pēc atrašanās vietas

Izvēlēties vietu
  • Haapsalu
  • Kuressaare
  • Laulasmaa
  • Otepää
  • Pärnu
  • Rakvere
  • Tallinn
  • Tartu
  • Toila
  • Värska
  • Võru
Izvēlēties SPA
  • V spa un konferenču viesnīca
  • Tallink Spa & Conference Hotel
  • Tallink Pirita Spa Hotel
  • Saaremaa Spa Hotels
  • AQVA Hotel & Spa
  • Lavendel Spa Hotel
  • Georg Ots Spa Hotel
  • ESTONIA Resort Hotel & Spa
  • Värska Resort & Water Park
  • Viiking Spa Hotel
  • Toila Spa Hotel
  • Tervise Paradiis
  • Tallinn Viimsi SPA
  • Tervis Medical Spa Hotel
  • Pühajärve Spa & Holiday Resort
  • Hestia Hotel Laulasmaa Spa
  • Kalev Spa Hotel & Water Park
  • Grand Rose Spa Hotel
  • Fra Mare Thalasso Spa
  • Spa hotel Laine
  • Kubija viesnīca-dabas SPA
  • ESTONIA Medical Spa & Hotel